Rihards Biziks: projekts Londonā – PORTFELIS Nr.1, projekta izstrāde

Jebkurai godīgai kompānijai ir ar ko lepoties. Mēs varam lepoties ar katru mūsu projektu, tomēr… No kopējās masas izceļas tādi, kas uzskatāmi par unikāliem, par kuriem vienkārši grēks nepastāstīt sabiedrībai. Šajā sakarā jāatzīmē nesen DAVANTI pabeigtais biroja projekts Londonā. Gūtā pieredze ir patiešām nenovērtējama, un mēs steidzam pastāstīt par to, kā viss norisinājās.

Viss sākās ar to, ka Londonas pasūtītājiem mūs ieteica Lietuvas celtniecības uzņēmums, kas veic darbus daudzās Eiropas valstīs. Izveidojās lieliska komanda-ķēdīte — lietuviešu celtnieki, latviešu mēbeļu ražotāji un angļu arhitekti-pasūtītāji vienā personā.

Iepazīstināšanas nolūkos pasūtītāji izsūtīja mums projektu. Viņus interesēja mūsu speciālistu spēja lasīt rasējumus un izprast uzdevuma būtību. Lai to noskaidrotu, tika organizēta videokonference. Konferences laikā projekts tika aplūkots no visdažādākajiem aspektiem — specifika, materiāli un daudz kas cits.

Pasūtītāji noskaidroja, ka mēs spējam ne tikai izgatavot mēbeles, bet tikt galā arī ar tehniskajām konstrukcijām, jo projektā bija paredzēta iebūvētu mēbeļu uzstādīšana, kurai turklāt jāiztur noteikta (pamatīga) slodze. Faktiski ar tās palīdzību tika izveidots biroja otrais stāvs, kurā izvietot vēl vienu darba kabinetu, bet daļa konstrukcijas elementu veidoja starpstāvu pārsegumu. Ar vārdu sakot, nācās nodemonstrēt savu kompetenci ne tikai dizaina jomā, bet arī parādīt savas konstruktora spējas.

Pēc tam, kad pasūtītāji bija iepazinušies ar visiem projekta aspektiem, ieskaitot rekomendācijas no mūsu puses un portfolio, un pārliecinājušies, ka viņiem ir darīšana ar visādā ziņā pieredzējušu mēbeļu ražotāju, sākās darbs pie projekta. Vēlētos uzsvērt, ka bija nepieciešama vesela nedēļa, pirms mēs viens otram teicām „jā” vārdu.

Galvenais darbā pie projekta — detalizētāka visu tā mezglu un komponentu izstrāde, lai varētu sagatavot provizorisku tāmi. Kad tā bija gatava (otrajā darba nedēļā), pasūtītājs iepazinās ar rezultātiem un atzina, ka viņu viss apmierina.

Turpmākā projekta izstrāde jau tika veikta pēc uzticības principa. Jāatzīmē, ka tad, kad pasūtītāja un izpildītāja starpā rodas savstarpējas sapratnes gaisotne un izveidojas konfidenciālas attiecības, tad arī viss plānu realizācijas process kļūst daudz vienkāršāks.

Lai uzturētu sakarus ar pasūtītāju, kas atradās Londonā, mēs aktīvi izmantojām mūsdienu komunikācijas līdzekļus. Iepazīstināšanai izsūtījām katru padarīto darbu starpposmu. Šāda sadarbības forma neviesa mūsos ne mazāko neuzticību, ne mirkli nešaubījāmies par to, ka pasūtītājs izpildīs savas līgumā noteiktās saistības. Pie līdzīgas pārliecības nonācām, iepazīstot pasūtītāju un komunicējot ar to. Turklāt, arī mums tika sniegtas attiecīgas rekomendācijas.

Pēc tam, kad projekts jau bija pilnībā izstrādāts, izsūtījām to saskaņošanai. Saskaņošanas gaitā saskarāmies ar būtiskām niansēm. Piemēram, nepieciešams ievērot prasības attiecībā uz tā saucamajiem „dabas” sertifikātiem. Tas nozīmē — pierādīt, ka mūsu izveidotās konstrukcijas ir izgatavotas no dabiskas izcelsmes finiera un tā ekoloģiskā tīrība atbilst Apvienotās Karalistes teritorijā spēkā esošajiem standartiem. Lai savāktu visus nepieciešamos dokumentus, nācās krietni vien pasvīst, tomēr, pretējā gadījumā turpināt projekta realizāciju nebija iespējams.

Pēc tam, kad pasūtītāji bija saņēmuši maksimāli pilnīgu mūsu produkcijas kvalitāti apliecinošu dokumentu paketi, viņi bija gatavi slēgt līgumu. Taču tas, tā teikt, ir jau pavisam cits stāsts, par to es pastāstīšu otrajā „portfelī”.