Rihards Biziks: projekts Londonā — PORTFELIS Nr. 2, realizācijas modelis

Pirmajā „Londonas protfelī” tika stāstīts par to, kā sāka realizēties viens no DAVANTI unikālākajiem projektiem. Gūtā pieredze izrādījās patiešām nenovērtējama, un mēs nolēmām dalīties tajā ar sabiedrību. Otrajā „portfelī” runa ies par to, kā sadarbībā ar klientu mēs izstrādājām modeli, bez pārspīlēšanas varu apgalvot, — oriģinālākās ieceres realizācijai.

Tātad, palikām pie tā, ka pasūtītāji saņēma maksimāli pilnu dokumentu paketi ar mūsu produkcijas kvalitātes apliecinājumu. Pēc tam pasūtītāja pārstāvji bija gatavi slēgt līgumu. Sarežģījumus radīja sekojošais.

Radās nepieciešamība iekļauties nu jau divu valstu — Latvijas un Lielbritānijas — likumdošanas normās. Līgums bija jāsastāda divās valodās, paredzot tajā ailes, kurās atzīmēt, kad tiks piegādāti mēbeļu elementi, kad tiks uzsākta montāža u.tml. Turklāt, tas viss paralēli tika saskaņots ar celtniekiem, jo objekts — biroja ēka — tika slēgts tikai uz noteiktu laiku, kurā mums bija jāiekļaujas.

Paralēli bija jārisina arī loģistikas jautājumi. Lai ar izgatavotās produkcijas pārvešanu negadītos nekādi sarežģījumi, tika nolemts transportu pasūtīt jau savlaicīgi. Lielkravas automašīna ieradās laikus, un tajā tika iekrauts viss nepieciešamais. Runājot par loģistiku, ir vērts pieminēt, ka mūsu, kā izpildītāju, uzdevumā ietilpa arī projekta elementu izkraušanas nodrošināšana uz vietas. Tas ir tādēļ, ka, kā liecina mūsu pieredze, detaļas var tikt bojātas, ja izkraušanu veic nekvalificēti speciālisti.

Gatavo detaļu sagaidīšanu varējām uzticēt tikai mūsu montāžniekiem, tādēļ nekavējoties bija jāparūpējas par viņu nogādāšanu objektā. Dotajā situācijā visracionālākais risinājums — doties ceļā ar autotransportu, jo līdzi bija jāņem instrumenti un daudz kas cits.

Ar pasūtītājiem norunājām, ka Londonā mūsu speciālisti tiks nodrošināti ar dzīvesvietu. Tas pats attiecās arī uz autotransporta novietni. Gribu uzsvērt — tie nebūt nav sīkumi. Londonā attiecībā uz šādiem „darba” momentiem prasības ir visai stingras. Mazākais pārkāpums izraisīs nopietnas sekas. Tomēr nākas atzīt, ka pasūtītāji bija maksimāli parūpējušais par to, lai jaunajā vidē mums strādāt būtu pēc iespējas ērtāk.

Protams, neiztika arī bez kādas „skabargas”. Piemēram, izrādījās, ka esam izsaukti agrāk, nekā nepieciešams… tomēr pavisam nedaudz agrāk. Mūsu tehniskie mērījumi nedaudz atšķīrās no celtnieku veiktajiem mērījumiem. Šajā sakarā radās jautājumi, kas bija jārisina uz vietas, bet tas, savukārt, bija izdarāms tikai, saskaņojot ar pasūtītāju, kas tobrīd atradās objektā Spānijā. To visu es jums stāstu tādēļ, lai tie, kas gatavojas piedalīties starptautiskos projektos, izprastu skaidri — pat ja viss ārzemju projekta realizācijas process ir teicami organizēts, vienalga, — gandrīz vienmēr rodas neparedzētas situācijas.

Milzīgs palīgs šādu situāciju risināšanā ir mūsdienu komunikāciju līdzekļi. Sniegšu nelielu ilustrāciju šim apgalvojumam. Neskatoties uz to, ka pasūtītājs neatradās uz vietas, pateicoties informatīvajām tehnoloģijām stundas laikā tika pieņemti visi vajadzīgie lēmumi. Tas nozīmē, ka mūsu projekta realizācijas process neapstājās ne uz mirkli. Šobrīd, kad kāds laiks jau ir pagājis, šāda operativitāte šķiet vienkārši fantastiska, un tomēr, tā nu tas bija.

Otrā „Londonas portfeļa” apskates nobeigumā vēlētos atzīmēt, ka paralēli projekta realizācijas plāna izstrādei turpinājās mēbeļu un citu Londonas biroja interjera izveidei nepieciešamo elementu izgatavošanas process. Šai tēmai nepieciešams atvēlēt papildus laiku, un tiešo to esmu nolēmis darīt, veltot tai nākamo — trešo pēc skaita „portfeli”.